4
Jun techil tzeꞌn kyanminxjal tiꞌj Tyol Dios
(Mt. 13:1-9; Lc. 8:4-8)
Juntl majl, ok ten Jesús xnaqꞌtzil ttzi Nijabꞌ te Galiley. Pon chmet txqan xjal tuꞌn kybꞌin tiꞌjjo t-xnaqꞌtzbꞌil. Me bꞌeꞌx jax Jesús toj jun bark tuꞌn t-xi laqꞌe chꞌintl tojjo nijabꞌ, quꞌn nimxxjal pon chmet. Tej tokx laqꞌe Jesús axsi, i kyije tene txqantl xjal ttzi nijabꞌ. Exsin ok tentz xnaqꞌtzil noq tukꞌa techil tiꞌchaqku tiꞌ; ok ten yolil tiꞌj jun awal exsin tqꞌma: Kybꞌinkutzinjiꞌy kxel nqꞌmaꞌn kyeꞌy: Jun maj, xiꞌ jun xjal awal triy. Atzin teꞌ tok tchtoꞌn, at pon chitj toj bꞌe. I tzaj pichꞌ, ex bꞌeꞌx jaw kyskꞌoꞌn. Ex at pon chitj kyxol abꞌj, me quꞌn tuꞌn ntiꞌxix twutz txꞌotxꞌ antza, liwey ul twiꞌ. Me atzaj teꞌ ttzaj qꞌijil, bꞌeꞌx jaw tzqij, tuꞌn nya nim xaꞌye tlokꞌ. Ex at pon chitj kyxol txꞌiꞌx. Me atzin txꞌiꞌx jun paqx tchꞌiy; atzin te triy noq jaw xkyꞌiꞌsix. Anteꞌ pon chitj toj tbꞌanil txꞌotxꞌ, tbꞌanilx ele toj. At tqan el lajaj toj kaꞌwnaq* twutz, ex junjuntl el ox kꞌal, ex junjuntl jun jweꞌ kꞌal.
Tqꞌma Jesús: Ankye taj tuꞌn tkubꞌ tbꞌiꞌn nyola, in tkubꞌ tbꞌiꞌntz, tuꞌntzintla tkubꞌ tbꞌinchin.
Nukꞌbꞌil tuꞌn Jesús tiꞌjjo t-xnaqꞌtzbꞌil
(Mt. 13:10-17; Lc. 8:9-10)
10 Tbꞌajlinxitziꞌn t-xnaqꞌtzbꞌil, bꞌeꞌx i bꞌajel tiljo txqan xjal. Me atx junjuntl kyij kyukꞌa t-xnaqꞌtzbꞌin, a bꞌaj xi kyqanin te Jesús: ¿Tzeꞌntzin tzꞌeleꞌ yol, a xbꞌaj tyolin? chi chiꞌ.
11 Xitzin tqꞌmaꞌntz kye: Ma tzaj tqꞌoꞌn Dios jun tumil kyeꞌy, tuꞌn tel kynikyꞌa te tiꞌjjo nbꞌaj bꞌant kyxolxjal twutz txꞌotxꞌ. Loqiꞌn nchin yolin noq tukꞌa techil, noq te ewil teꞌ nyola kyeꞌ a mina nxi kynimin. 12 Ayetziꞌn mina nchex niminte nyola, nchin kyloꞌn, me mina n-el kynikyꞌ weꞌy. Ex nchin ok kybꞌiꞌn, me mina n-okx toj kywiꞌ. Mina njaw kytxꞌixpin kynabꞌl, tuꞌn t-xi kynimin Dios, ex tuꞌn tkubꞌ nnajsiꞌn kyil.
Tej t-xi tchikyꞌbꞌin Jesús techil tiꞌj awal
(Mt. 13:18-23; Lc. 8:11-15)
13 Xi tqꞌmaꞌn Jesús: ¿Minatzin n-el kynikyꞌa te techil nkubꞌ nqꞌoꞌn tiꞌj awal triy? ¿Tzeꞌntzila ttentz, aj tel kynikyꞌa te txqantl techil? 14 Atzin teꞌ awal triy ikytziꞌn tzeꞌnku yolil Tyol Dios. 15 Attziꞌn xjal kuj tzeꞌnku txꞌotxꞌ toj bꞌe. Mina nchex awle ijaj toj. Ayetzin xjal n-ok kybꞌiꞌn Tyol Dios, ex nkubꞌ kykujsin kyanmin te, ex ajtzin ttzaj tajaw il tzeꞌnku pichꞌ, n-el tiꞌn Tyol Dios toj kyanmin. 16-17 Attziꞌn xjal tzeꞌnku txꞌotxꞌ txol abꞌj, mix chꞌiyxix tlokꞌ triy toj, ikyqetziꞌn tzeꞌnqe xjal jun paqx nxi kynimin Tyol Dios ex tukꞌa tzaljbꞌil. Me quꞌn tuꞌn ntiꞌxix kykꞌuꞌj tiꞌj, mi nchi kujix toj kynimbꞌil. Qa akux saj jun tiꞌ toj kychwinqil, mo qa akux ẍi ok lipinxjal kyiꞌj noq tuꞌn tpajjo nyola, bꞌeꞌx kchi kꞌwel tzꞌaq toj kynimbꞌil. 18 Ex atl tzeꞌnku txꞌotxꞌ nim tqan txꞌiꞌx toj. Nbꞌaj kubꞌ kybꞌiꞌn Tyol Dios, 19 me oꞌkxtza nchi bꞌisine tiꞌj tkyaqiljo tkubꞌ twutz txꞌotxꞌ. Ex kyaj tuꞌn tten tkyaqil tiꞌchaqku tiꞌ kye ex jniꞌ kyqꞌinimil. Tuꞌntzintzjo anetziꞌn, n-el naje kynimbꞌil tiꞌj Dios. Ikyxsin tzeꞌnku triy njaw chꞌiy toj txꞌiꞌx. Noq n-el xkyꞌiꞌsix ex ntiꞌ toj n-el. 20 Atziꞌn xjal tzeꞌnku tbꞌanil txꞌotxꞌ nkubꞌ kybꞌiꞌn Tyol Dios, ex nbꞌaj kubꞌ kybꞌinchin tzeꞌnku ntqꞌmaꞌn, ikyqetziꞌn tzeꞌnku triy; n-el lajaj toj kaꞌwnaq twutz, junjuntl ox kꞌal ex junjuntl te jweꞌ kꞌal.
Ajo Tyol Dios tzeꞌnku jun tqan tzaj
(Lc. 8:16-18)
21 Atx juntl techil kꞌwel nqꞌoꞌn. ¿Ma tzuntzin n-ajbꞌin jun tzaj kyeꞌy, aj tokx tjaqꞌ jun kax mo tjaqꞌ jun watbꞌilj? ¿Ma nyatzin tuꞌn tkubꞌ tibꞌaj jun tkubꞌil tuꞌn tkꞌant toj kyjaꞌy? 22 Ntiꞌx jun te tiꞌ mina tzꞌel tqanil, qalaꞌ ikytzin ilx tiꞌj tuꞌn tkubꞌ chikyꞌbꞌit. Ikytzin te Diosjo Tyol; te tnejil, mina n-eltaq kynikyꞌa te. Me atzin jaꞌlin, loqiꞌn nchin xnaqꞌtzin kyiꞌja, tuꞌn tel txꞌole toj kynabꞌla tzeꞌnku tqan tzaj. Tuꞌntzin ikyjo, ntiꞌx jun tiꞌ aku bꞌant tuꞌn tewit. 23 Aꞌltziꞌn taj tuꞌn tok tbꞌiꞌn nyola, in tok tbꞌiꞌntz, exsin in tkubꞌ tbꞌinchiꞌntz.
24 Xi tqꞌmaꞌntl Jesús kye: Tuꞌnpetziꞌn, kykaꞌyinktzin kyibꞌa. Quꞌn tkyaqiljo, a nim n-ok tilil Tyol Dios tuꞌn, kyja kxele qꞌoyit txqantl tnaꞌbꞌl, tuꞌn tel tnikyꞌ tiꞌj tkyaqil. 25 Me alkye teꞌ ntiꞌ n-ok tqꞌoꞌn tilil, majxpe ajo tnabꞌl, a tbꞌanilx toj twutz, me a ntiꞌ tumil, k-elil qꞌiyit te jun majx.
Tzeꞌn nchꞌiye Tyol Dios toj qanmin
26 Ex xi tqꞌmaꞌn Jesús juntl t-xnaqꞌtzbꞌil tiꞌjjo Tkawbꞌil Dios. Chiꞌ kyjaluꞌn: Atzin nbꞌant tuꞌn Dios twutz txꞌotxꞌ ikytziꞌn tzeꞌnku jun ichin ok tchtoꞌn ttriy. Aj tbꞌaj tchtoꞌn, tiꞌchaqx txiꞌtz bꞌinchilte. 27 Exla qa nktan mo itzꞌj, n-ex junjun qnikyꞌin ex junjun qꞌij, anteꞌ ijaj n-ulxixe teꞌ twiꞌ, ex nchꞌiyxi. Mina n-el tnikyꞌ te tzeꞌn nchꞌiye ex tzeꞌn n-ele twutz, 28 qalaꞌ tuꞌnx tibꞌ n-ul twiꞌ ex nchꞌiy, ex n-el twutz. 29 Ajtzin tzqijtz, njaw tchmoꞌn ex njaw tkꞌuꞌn. Ikytzin tten Tyol Diosjo toj tanmin jun xjal.
Tzeꞌn nchꞌiye Tyol Dios twutz txꞌotxꞌ
(Mt. 13:31-32; Lc. 13:18-19)
30 Xi tqꞌmaꞌntl Jesús kye: ¿Tzeꞌnxsilaꞌ Tkawbꞌil qMan Dios, ex anqukꞌa aku tzꞌoke qmujbꞌine? 31 Ikytziꞌn tzeꞌnku jun tal twutz mistas, tal netzꞌ, a nkux awet toj txꞌotxꞌ. 32 Tal netzꞌxix kywutzjo txqantl twutz ijaj, me ajtzin tchꞌiy, jun tijx n-oke kywutzjo txqantl. Ex ma tij nchi oke tqꞌobꞌ, a jaꞌ n-okxi kybꞌinchin pichꞌ kypaqbꞌil kyxol tqꞌobꞌ.
Tiquꞌn kubꞌ tyolin Jesús noq kyukꞌa techil
(Mt. 13:34-35)
33 Ikytziꞌn nchi bꞌaj kubꞌe t-xnaqꞌtzintaqjo t-xnaqꞌtzbꞌil tukꞌa techil tiꞌchaqku tiꞌ. Noqtaq nbꞌaj kubꞌ tyolin tuꞌn tbꞌajel kynikyꞌxjal te. 34 Noq tukꞌa techil nyolinetaq Jesús kyexjal. Me atziꞌn nchi kyijtaq kyjunalx kyukꞌa t-xnaqꞌtzbꞌin n-ok tentz qꞌmalte kye tzeꞌntaq kyxilin.
Tej tmiyet kyqꞌiqꞌ ex nijabꞌ tuꞌn Jesús
(Mt. 8:23-27; Lc. 8:22-25)
35 Teꞌ qok yupj texjo qꞌij anetziꞌn, xi tqꞌmaꞌn Jesús kyeꞌ t-xnaqꞌtzbꞌin: Qo ikyꞌx tjlajxi nijabꞌ.
36 Bꞌeꞌx i bꞌaj kyij kytzaqpiꞌn t-xnaqꞌtzbꞌin jniꞌ xjal attaq, exsin i jax tukꞌa Jesús toj bark, ex i xiꞌ. Me bꞌeꞌx i xi lipe jniꞌ xjal kyiꞌj toj junjuntl bark. 37 Atzaj teꞌ kyxiꞌ, ok ten qꞌankyaq tinil qoptzꞌajiyil tukꞌa txqan kyqꞌiqꞌ; jniꞌ nijabꞌ ox lipin, ex okx chitj toj bark. 38 Me ante Jesús nktantaq tiꞌjxi bark, kuẍletaq twiꞌ tibꞌaj jun qꞌuqbꞌil.
Okx kꞌasin Jesús kyuꞌn t-xnaqꞌtzbꞌin, exsin xi kyqꞌmaꞌn te: ¡Xnaqꞌtzil! ¿Minatzin ntzaj qꞌaqꞌin tkꞌuꞌja qiꞌj? Chꞌix qxi mulqꞌaj toj aꞌ.
39 Jaw weꞌ Jesús, ex xi tqꞌmaꞌn te kyqꞌiqꞌ ex te aꞌ: ¡Noqx tenkuy, ex numekuy!
Bꞌeꞌx kubꞌ nume te kyqꞌiqꞌ, ex tkyaqilx bꞌeꞌx kubꞌ qen.
40 Tbꞌajlinxiꞌ ikyjo, xi tqꞌmaꞌn Jesús kye t-xnaqꞌtzbꞌin: ¿Tinquꞌn ẍi tzaj xobꞌa te ikyjo? ¿Naꞌmxsin tten kynimbꞌila wiꞌja?
41 Me naꞌmxtaq tel kyxobꞌil, i bꞌaj ja yolin kyxolile: ¿Alxsila kye xjal ikyjo? A ajin kyqꞌiqꞌ ex aꞌ ma kubꞌ niminte.
4:1 Lc. 5:1-3. * 4:8 Lajaj toj kaꞌwnaq, 30 n-ele, ex ikyxjo toj v. 20. 4:8 Ox kꞌal, 60 n-ele, ex ikyxjo toj v. 20. 4:8 Jweꞌ kꞌal, 100 n-ele, ex ikyxjo toj v. 20. 4:12 Is. 6:9-10. 4:21 Mt. 5:15; Lc. 11:33. 4:22 Mt. 10:26; Lc. 12:2. 4:24 Mt. 7:2; Lc. 6:38. 4:25 Mt. 13:12; 25:29; Lc. 19:26.