11
Kiineet ꞉Yēēsu rubiikyii wōlēē /kēēsooytooy
(Mataayo 6:9-13; 7:7-11)
1 Kimii bēsyēēt ake yēē kisooyē ꞉Yēēsu. Yu keewaany, kuwēēchi ꞉rubiintēēnyii ake ānkumwoochi kule, “Mokoryoontēēt, kēēmāchē 'ineeteech wōlēē /kēēsooytooy kuu wōloo kiinēētitooy ꞉Bātisāniintēēt Yoowaana rubiik cheechii.”
2 Kumwoochi ꞉Yēēsu rubiikyii kule, “Ōsooyē kule,
‘Baaba Yēyiin,
kutōrōriit ꞉kaayneeng'uung',
kuyit ꞉bāytooyiisyēēng'uung'.
3 Ikōōnēēch kiyēē kyoomē ām bēsyēēt ake tukul.
4 Inyōōwēēch kaat ām choolwookātēēnyoo,
kuu yoo kēēnyōōchinē kaat ꞉nkacheek chii ake tukul nyoo choolwookēnchēēch.
Itiiyēēch /simakeekenteech.’ ”
5-6 Kutas taay ꞉Yēēsu takooneet rubiikyii kurubta keey ākoo saayeet kule, “Yoo kāchōōnchiing' ꞉toontēēt kwēēmooy, imuuchē wēēng'ēētiisyē kule, ‘Laatya, kāānyōōru toontēēt ēē, wē, āmāmii āmnyoo nyēē kaam. Kōōnoo, baa, mukaatiinek sōmōk.’
7 Imuuchē ꞉laatyaanaang'uung' kukuuruung' ām kō kule, ‘Kāākēēruuyē ākoo lēēkōōk kunyoo, ‑mēēmuuchē ꞉chii takuyaat kurkeet kwēēmooy ku tēē nyi. Kunyi, māmii ꞉wōlēē āyēētyēēchintiing'.’ ”
8 Yu keewaany ꞉Yēēsu tyoonkōōchoonoo, kumwoochi rubiikyii kule, “!Kāāmwoowook, ānkoo ku choorweeng'uung' ꞉chiichoo, mēēbērē makung'eet areet akeenke ānkukōōning' kiyēē 'kēēmāchē. Nteenee yoo 'keetas taay ing'ēētiisyē, mākuyootuung' kurkeet ām lētuunoo ānkukōōning' kiyēē 'kēēmāchē kuuyu !kēēmuytoochi.
9 Kunyoo, soomsē, /kēēkōōning', cheeng', inyōōru, ānkiing'ēētiisyē /kēēyootuung'.
10 Chii nyoo soomsē, /kiikoochinē, nyoo chēēng'sē, kunyōōru, nto nyoo ing'ēētiisyē, /kēēyootyinē.”
11 Yu keewaany ꞉Yēēsu, kumwoochi rubiikyii kule, “Ātēēbēē chii ake tukul nyoo boonto leekwa kule ii, yoo kateeb ꞉lakwanaa *burburyoontēēt, ikoochi eereen?
12 Nto yoo kateeb mēkēyoo, ikoochi kēnēyoo?
13 Kunyi, yoo ōchāmē ꞉akweek choo ‑mōōchurtootiin ōkoochi lōkōkwook tukuuk chēē kāroomēch ii, /keemwa nee nanyuun Kōōn nyoo mii kibkōōnkōy? Inēmu keey ꞉nyoo miisin kukōōnook Tāmirmiryēēnyii, yoo kōōsoom.”
Yēēsu āk Syeetaani
(Mataayo 12:22-30; Māārkō 3:22-27)
14 Nto mii bēsyēēt ake, kōōbēbēēto ꞉Yēēsu *tāmirmiryēēt nyēē miyaat nyēē kikiikuyey chiito ake kunamakay ꞉kuut. Yu kēēbēbēēto tāmirmiryoonoo, kukaramiit ꞉chiichoo ankung'alaal nyēē karaam. Kiilat ꞉biiko
15 nteenee kumwooy ꞉alake kule, “Ānkoo sinee imuuchē kōōbēbēēto tāmirmirook chēē miyootēch, kwoonēē ꞉kāāmuukēywēēkyii wōlēē mii ꞉Bēēlsēbuul nyoo kāāyyoong'iintēētaab tāmirmirook chēē miyootēch.”
16 Yooto kuteebee ꞉alake Yēēsu kumāchē kutyem kule, “Kiy nee ꞉nyēbo kwōng'uut nyēē +meeyey siiboorunēēnēēch kule iboontē kāāmuukēywēēk chēē kwoonēē kibkōōnkōy?”
17 Kuuyu kiinkētē ꞉Yēēsu kiyēē kimii ꞉bichoo kōōsōōtē, kumwooy kule, “Yoo kaakubar keey ꞉lukēētaab booryēēt nyēbo kōōrēēt ake, kuburyētē ꞉kōōroonoo. Nto yoo kaakukwiil keey ꞉kayta ake tukul, kuburyētē.
18 Ōmwooyē kule kikōōno anii ꞉Bēēlsēbuul kāāmuukēywēēk chēē ākwētēē lukēēnyii. Nto kikiikukōōno, nto mii kubooryēē keey nkit. Nto yēē kāākubooryēē keey nkit, kuburyētē ꞉bāytooyiisyēēnyii.
19 Nto yoo ākoo kāākukōōno anii ꞉Bēēlsēbuul kāāmuukēywēēk, kukiikoochinē ꞉ng'oo nkicheek rubiikwook kāāmuukēywēēk choo ibēbēētēē tāmirmirook chēē miyootēch? Oteebee, baa, akweek kumwooy.
20 Nteenee yēē ākoo ābēbēētooy ꞉anii tāmirmirook chēē miyootēch ānku Yēyiin nyēē kōōnoo kāāmuukēywēēk chēē āyēyiisyēē, kōōbooru ꞉yooto kule kāākuyityook ꞉bāytooyiisyēētaab Yēyiin.
21 Yoo mii ꞉chii kanyii ānkukiimoot ānkutinyē kariikaab booryēēt chēē yēmootiin, kumāmii ꞉chii nyēē imuuchē kubooryēē kut kōōnēmunēē tukuukyii.
22 Nto yoo kāchō ꞉ake nyēē kiimoot miisin ānkuboonto kariikaab booryēēt chēē kōlkōlēch, kōōsyēēntooy chiichoo ānkōōnēmunēē kariikaab booryēēt tukul choo kāyēētēē keey ankubcheyta tukuuchoo kābāru.
23 Chiito nyēē bāloo ku nyoo māmii komosnyuu. Nto chii ake tukul nyoo māyēētyēēchoo kiiruruuch tukuuk, ku inee ꞉nyēē isērēētē.”
Iyēēchinē chiito ꞉tāmirmiryēēt nyēē miyaat
(Mataayo 12:43-45)
24 Kimwooy Yēēsu subak kule, “Yoo /kāākiibēbēēto *tāmirmiryēēt nyēē miyaat kuchuwunee chiito, makoombakaatee suurkwēēnēēt nyēē kilay ꞉asiis kuchēēng'ē wōlēē kēēmuunyēē. Nto yoo kāmānyōōr, kumwooyē kule, ‘Kaykay ayeey wōloo kyāāminyē.’
25 Nto yoo kēēyēēw, kunyōōru wōlooto kumasaat ankuyeytaat nyēē karaam.
26 Kuwēētii ānkuwokuchōōntooy keey tāmirmirook alak tisab chēē miyootēch kusiir inee ānkubokōōwut ꞉tukul chiichooto. Kunyi, miyātiitu ꞉chiichoo kusiir yoo kibo taay.”
Ibēruurootiin ꞉biiko choo Yēyē kiyēē māchē ꞉Yēyiin
27 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kukuurchi ꞉cheebyoosyeet ake nyēē kimii yooto kikiiruruukyi keey ꞉biiko kule, “Ibēruuroot ꞉koomēt nyoo kisiching' ānkōōrēēryiing'.”
28 Kukētyi ꞉Yēēsu cheebyoosyaanaa kule, “Man, nteenee chēē ibēruurootiin miisin ku biiko tukul choo kāsē ng'ālyoontēētaab Yēyiin ankuyey kuu wōlēē /kēēmāktooy.”
Mākunyōōr ng'wooninto ꞉biiko chēē tāyē Yēēsu
(Mataayo 12:38-42)
29 Yu kachaang'iit ꞉biiko miisin ām yēē kimii ꞉Yēēsu, kumwoochi ꞉Yēēsu kule, “Miyootēch sōō, kule nee ꞉biiko alake chēē mii yuutēyu. Māchē kule /kiiboorchi kiy nyēbo kwōng'uut. Ng'aleek baateey chēbo kwōng'uut chēē +/mākiiboorchi ku choo kibo Yoona.
30 Kuu yoo kyoomchinē ꞉Yoona biiko chēbo *kiriinkēētaab Ninaawi kule kuweek ām miyootyēēt nyēē kiboonto, mii ꞉nkinee *꞉Wēritaab Chii kwoomchinē biiko kuu nyooto.”
31 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Mākōōyyo ꞉cheebyoosya nyēē kibāytooy kōōrēētaab Sōōy bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chuutēchu, kuuyu kichōōnēē ꞉cheebyoosyaanaa lōōyin chokuyēbchinē yiit ng'aleekaab ng'oomnātēēt chēē kimwoowu ꞉Sōlōmōōn. Nteenee miitē yu raat ꞉nyēē wōō kubiir Sōlōmōōn.
32 Mākōōyyoong'iis ꞉nkicheek biikaab Ninaawi bēsyoonoo /kiitiilchinē biiko ng'aleek. Makooruusta biiko chēē wuu chuutēchu, kuuyu kiikuwēēkiis ꞉icheek kurubta keey ākoo āmtooyiisyēētaab Yoona ānkumii yu ra ꞉nyēē wōō kusiir Yoona.”
Kōōnu ꞉kāānēētēywēēkaab Yēēsu lēbkēēyyēēt
(Mataayo 5:15; Māārkō 4:21)
33 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Māmii ꞉chii nyēē tābē taariit ankuwuny, nto kōōkubuuyēē kērēbēēt. Nteenee /kiikoochinē yēē itōrōōroot sukulēbkēchi chii ake tukul nyoo chōōnii kō.”
Ing'oonkyinē keey lēbkēēyyēētaab Yēēsu
(Mataayo 6:22-23)
34 Kutas taay ꞉Yēēsu kumwooy kule, “Koong'uung' ꞉nyēē ikoochinē bōōrng'uung' lēbkēēyyēēt. Yoo kāstooy ꞉koong'uung' nyēē karaam, iboontē lēbkēēyyēēt. Nto yoo mākāstooy nyēē karaam, imiitē mēēnān nyēē mā mining'.
35 Kunyoo, ōriib keey ‑mookany ōbērē tōōs ōboontē lēbkēēyyēēt ākoo mēēnānēēt.
36 Yoo kēēng'oonkyi bōōrng'uung' tukul lēbkēēyyēēt nyēē māmii wōlēē kāng'ēt, kōōloombuuchiing' ꞉lēbkēēyyoonoo. Kerkeey ākoo yoo keekwenyiing' ꞉taariit nyēē māmii ꞉kiyēē kakerekta, lēbkēyiitu ꞉bōōrng'uung' tukul.”
Kichuur ꞉Yēēsu Farisaayeek
(Mataayo 23:23-27)
37 Kutākumii ꞉Yēēsu kung'āloolē, kumwoochi *꞉Fārisooyiintēēt ake kubeeta keey inee kanyii bokwoomiis. Kucham ꞉Yēēsu.
38 Yu kayit, /kiikoochi āmiik. Kwoomiis ꞉Yēēsu amaneentasiim āwunnyēk kuu wōlēē kiwuu ātēbuutēkaab Yuutayeek. Kiilat ꞉chiitaab kayta miisin.
39 Yu kakas ꞉Yēēsu kule kinam kuut Fārisooyiintoonoo ꞉kiyēē kiyeyakay, kulēēnchi, “Ōchāmē ꞉akweek *Farisaayeek ōtiliilē bōōrwoonikwook saang', nteenee ōbākooktooy āriit kutuur. Ōsāsunootēē biich tukuuk ānkōōyēyē ng'al chēē miyootēch.
40 Ōbērbērēch sōō nyēē tyaa! ‑Mōōnkētē ꞉akweek kule Yēyiin ꞉nyēē kiyēyē bōōrtaab chiito saang' ākoy āriit?
41 Ōkoochinē biiko choo bānoon kiyēē ōboontē kusiir yoo kātōōsāsunēē. Yoo !kooyey kuu nyooto, mākutililiit ꞉kiy ake tukul ām wōlēē ōmiitē.
42 Ōmiitē sōō nyēē miyaat kule nee *꞉Farisaayeek! ‑Mōōkustooy ōnēmchi Yēyiin akeenke ām taman nyēbo kiy ake tukul nyēē ōnyōōru ānkoo ku mining' nyēē tyaa. Nteenee ‑mōōkāsē tukuuk chēē wōōyēch. Tukuuchooto ku ōyēchi chii ng'ālyoo nyēbo man āk kule ocham Yēyiin. Māchāktōōs nto kyōōyēyē tukuuchuutēchu wōōyēch ‑āmōōwuutyēē nkicheek choo minkēēch.
43 Ōmiitē sōō nyēē miyaat kule nee, ꞉Farisaayeek! Kyoocham ōkwēyē ng'ēchērōōk choo bo taay ām *kooriikaab saayeet. Ōchāmē mbo /kiisubooyootook nyēbo koonyit ām wōlēē chaang' ꞉biich.
44 Ōmiitē sōō mbo subak nyēē miyaat kule nee! Okerkeeye kiy nyēē tiliil ām saang' ankununaat ꞉wōliin bo āriit nyēē yoo kāsiir ꞉chii yēē ōmiitē, ‑mēēnkētē kule ōnuunnyootiin.”
Kichuur ꞉Yēēsu nkicheek kāānēētikaab kiruutēk
(Mataayo 23:4, 13, 29-36)
45 Kumwoochi ꞉kāānēētiintēēt ake nyēbo kiruutēk Yēēsu kule, “Kāānēētiintēēt, yoo 'keeng'alaal kuu nyooto, imiitē intosuurēēch nkacheek.”
46 Kumwoochi ꞉Yēēsu nyoo kule, “Ōmiitē sōō ꞉nkakweek kāānēētikaab kiruutēk nyēē miyaat kule nee! Kyoocham ōng'irēē biiko alak tukuuk chēē nyikiisēch āmōōmāchē ꞉akweek kut ōtiiny.
47 Ōmiitē nyēē miyaat kule nee! Kibākāchē mbo ꞉kuukoong' *wōōrkooyik choo kibo kēny ānkōōmiitē ꞉akweek ōtēēkyinē tukuuk chēē /sikiisōōtēē /kēēkoonyitē.
48 Yoo ōmiitē ōtēēchē tukuuchoo, ōchāmchiintōōsii kule karaam ꞉kiyēē kiyey mbo ꞉kuukoong'. Kibakach ꞉icheek wōōrkooyik ānkōōmiitē ꞉akweek ōtāsē taay ōnoomēē yooto kibākookyinē ꞉icheek.
49 Ākoo man yoo kimwooyē ꞉Yēyiin kule, ‘+Māāyooktē wōōrkooyikyuu āk *lēbkēēyikyuu. +/Makeebakach alak nto alak +/mākēēwus.’
50 Kunyoo, +/mākiing'woonchook akweek kāānēētikaab kiruutēk āk biiko alak choo kiikuyey kuu nyooto kuuyu kyoobakachaanu biikaab Yēyiin kung'eetee yēē /kikeeyeyee kōōrēēt.
51 /Kikiinaamee yoo /kikēēbākāchē Ābēl ākoy yoo /kikēēbākākyinē Sekaryaa yoo kibo kwēēnuutaab *kāābkōrōs āk *Kōōtaab Yēyiin. Man, +/mākiing'woonchi bichoo tukul ꞉choo yēyē ng'aleechaa miyootēch.
52 Ōmiitē ꞉akweek kāānēētikaab kiruutēk nyēē miyaat kule nee! Ōbērē ōboontē ng'oomnānēēt nyēē wōō kurubta keey ākoo Yēyiin. Nteenee kyootay orub kiyēē mākwook ꞉Yēyiin kule oyey. Ōkērēktooy mbo biiko alak kuyey kiyēē mākyinē icheek ꞉Yēyiin.”
53 Yu kang'eetee ꞉Yēēsu yooto ākoo rubiikyii, kwoowēsyi ꞉kāānēētichoo bo kiruutēk āk *Farisaayeek ānkutoow kuteebaatee tēēbuutēk chēē chaang'.
54 Kimāchē ꞉bichoo kule kutech Yēēsu ām kiyēē mākumwooy /sikeenam.