18
Jesús sugʉ gajerã nemorõ ããrĩgʉ̃́yamarẽ weredea
(Mr 9.33-37; Lc 9.46-48)
Iripoere gʉa Jesús buerã ĩgʉ̃ pʉro eja, sẽrẽñabʉ:
—Ʉ̃mʉgasigue Marĩpʉ ĩgʉ̃yarãrẽ doreroguere, ¿noã gʉa watopere ããrĩpererã nemorõ ããrĩgʉkuri? ãrĩbʉ.
Gʉa irasũ ãrĩmakʉ̃, Jesús majĩgʉ̃rẽ siiu, ĩgʉ̃rẽ gʉa watopegue ãĩnú, ãrĩmi:
—Diayeta mʉsãrẽ werea. “Majĩgʉ̃ irirosũ ããrã, gajerã nemorõ ããrĩbea”, ãrĩ gũñaka! Mʉsã: “Gajerã nemorõ ããrã”, ãrĩ gũñarĩrẽ gorawayumerã, ʉ̃mʉgasigue Marĩpʉ ĩgʉ̃yarãrẽ doreroguere neõ waabirikoa. Sugʉ ĩgʉ̃ basi: “Yʉ ubu ããrĩgʉ̃́, majĩgʉ̃ irirosũ ããrã”, ãrĩ gũñagʉ̃, Marĩpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ ĩũrõ gajerã nemorõ ããrĩ́mi. Sugʉ yaagʉre, ĩĩ majĩgʉ̃ irirosũ ããrĩgʉ̃́rẽ õãrõ bokatĩrĩñeãgʉ̃ yʉdere bokatĩrĩñeãmi.
Gajerãrẽ ñerõ irimakʉ̃ iribirikõãka! ãrĩ weredea
(Mr 9.42-48; Lc 17.1-2)
’Sugʉ yʉre bʉremurãrẽ ĩĩ majĩgʉ̃ irirosũ ããrĩrã́rẽ ñerõ irimakʉ̃ irigʉno, bʉro wajamoãsũgʉkumi. Irasiriro ĩgʉ̃ gajerãrẽ ñerõ irimakʉ̃ iriburi dupuyuro masaka ĩgʉ̃rẽ wáriye ʉ̃tãye merã wʉ̃́nugũgue siasiu, wádiyague meéyomakʉ̃ õãbokoa. I ʉ̃mʉguere masakare ñerõ irimakʉ̃ iriri ããrã. Irasirirã ñerõ tarima. I ĩgʉ̃sãrẽ ñerõ irimakʉ̃ iriri ããrĩníkõãrokoa. Gajerãrẽ ñerõ irimakʉ̃ irigʉno gapʉ ñetariro tarigʉkumi.
’Irasirirã mʉsãya mojõ, o gubu merã ñerõ irirã, iri mojõrẽ, o iri gubure dititá béorosũ iri ñerõ iririre pirika! Su mojõ, o su gubu opakererã, Marĩpʉ pʉrogue waamakʉ̃ õãtarirokoa. Ñerõ iririre pirimerã gapʉ perebiri peamegue béosũrãkuma. Ĩgʉ̃sã pe mojõ, o pe gubu opakererã, peamegue waamakʉ̃ ñetarirokoa. Mʉsãya koyeru merã ĩã, ñerõ irirã, irirure goreweabéorosũ iri ñerõ iririre pirika! Su koyeru opakererã, Marĩpʉ pʉrogue waamakʉ̃ õãtarirokoa. Ñerõ iririre pirimerã gapʉ perebiri peamegue béosũrãkuma. Ĩgʉ̃sã pe koyeru opakererã, peamegue waamakʉ̃ ñetarirokoa.
Jesús oveja dediridi keori merã buedea
(Lc 15.3-7)
10 ’Neõ sugʉ ĩĩsã majĩrãrẽ ubu ĩãbéobirikõãka! Mʉsãrẽ werea. Ʉ̃mʉgasigue Yʉpʉre wereboerã ĩgʉ̃sãrẽ korerã ĩgʉ̃ merã ããrĩníkõãma, ĩgʉ̃sãrẽ ĩgʉ̃ iritamudorerire irimurã. 11 Yʉ ããrĩpererã tĩ́gʉ̃ dediribonerãrẽ taugʉ aarigʉ́ iribʉ.
12 ’Yʉ wererire, ¿naásũ gũñarĩ? Ovejare korerimasʉ̃ cien oveja opagʉ, sugʉ oveja dedirimakʉ̃ ĩãgʉ̃, gajerã noventa y nueve ovejare makã tʉro ĩgʉ̃sã baarogue duripíkõã, dediriadire ãmagʉ̃́ waakumi. 13 Diayeta mʉsãrẽ werea. Ĩgʉ̃rẽ bokagʉ, gajerã noventa y nueve dediribiranerã nemorõ ĩgʉ̃rẽ ʉsʉyakumi. 14 Ãsũta Marĩpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ ĩĩsã majĩrã irirosũ ããrĩrã́rẽ dedirimakʉ̃ gããmebemi, ãrĩmi Jesús.
“Mʉyagʉ mʉrẽ ñerõ irimakʉ̃ ãsũ irika!” ãrĩdea
(Lc 17.3)
15 Irasũ ãrĩ odo, ãsũ ãrĩ werenemomi:
—Mʉyagʉ mʉrẽ ñerõ irimakʉ̃, gajerã péberogue ĩgʉ̃ merã irire wereníka! Ĩgʉ̃ irire õãrõ merã ãmudʉagʉ: “Mʉrẽ ñerõ iribʉ! Kãtika yʉ irideare!” ãrĩmakʉ̃, mʉsã dupaturi ʉsʉyari merã gãme wapikʉrãkoa. 16 Ĩgʉ̃ irire ãmudʉabirimakʉ̃, sugʉ o pẽrãrẽ siiu, dupaturi ĩgʉ̃ pʉro waaka! Ĩgʉ̃sã péurogue ĩgʉ̃ mʉrẽ ñerõ irideare wereka! Irasiriro Marĩpʉya werenírĩ gojadea pũgue dorederosũta pẽrã o ʉrerã iri ñerõ irideare wererire pédero pʉrʉ: “Diayeta irasũ waabʉ”, ãrĩ masĩrãkuma. 17 Mʉrẽ ñerõ iridi ĩgʉ̃sã péurogue ãmudʉabirimakʉ̃, ããrĩpererã yʉre bʉremurã merã nerẽ, ĩgʉ̃sãrẽ ĩgʉ̃ ñerõ irideare wereka! Ĩgʉ̃sã péuroguedere ãmudʉabirimakʉ̃ ĩãrã, ĩgʉ̃rẽ: “Marĩpʉre bʉremubi, o romano marã opʉre ñegʉ̃ niyeru wajaseabosarimasʉ̃ irirosũ ããrĩ́mi”, ãrĩ ĩãka!
18 ’Diayeta mʉsãrẽ werea. Mʉsã Marĩpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ dorerosũta: “I ʉ̃mʉguere ãsũ waabirikõãburo”, ãrĩmakʉ̃, irire waabirimakʉ̃ irigʉkumi. Mʉsã ĩgʉ̃ dorerosũta: “I ʉ̃mʉguere ãsũ waaburo”, ãrĩmakʉ̃, irire waamakʉ̃ irigʉkumi.
19 ’Gajidere mʉsãrẽ werea. Mʉsã pẽrã sʉrosũ gũñarĩ merã: “Ãsũ Marĩpʉre sẽrẽrã!” ãrĩmakʉ̃, Yʉpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ mʉsã sẽrẽrõsũta irigʉkumi. 20 Pẽrã, o ʉrerã yʉre bʉremurã nerẽmakʉ̃, yʉde ĩgʉ̃sã watopegue ããrã, ãrĩmi Jesús.
21 Irasũ ãrĩmakʉ̃ pégʉ, Pedro Jesús pʉro ejanʉgã, ãsũ ãrĩ sẽrẽñami ĩgʉ̃rẽ:
—Yʉ Opʉ, ¿diíkʉgora yaagʉ yʉre ĩgʉ̃ ñerõ irimakʉ̃ kãtigʉkuri? ¿Su mojõma pere gaji mojõ peru pẽrẽbejarigora ĩgʉ̃ yʉre ñerõ irimakʉ̃ kãtigʉkuri? ãrĩmi.
22 Jesús ĩgʉ̃rẽ yʉjʉmi:
—“Su mojõma pere gaji mojõ peru pẽrẽbejarigora ĩgʉ̃ yʉre ñerõ irimakʉ̃ kãtigʉkoa”, ãrĩbirikõãka! Ĩgʉ̃ ñerõ irinarikʉ kãtika! ãrĩmi.
Jesús sugʉ moãboerimasʉ̃ ĩgʉ̃ merãmʉ ñerõ irideare kãtidʉabi keori merã buedea
23 Irasũ ãrĩ odo, keori merã buemi gʉare Jesús:
—Irasiriro Marĩpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ ĩgʉ̃yarãrẽ doreri ãsũ ããrã. Sugʉ opʉ ĩgʉ̃rẽ moãboerimasãrẽ ĩgʉ̃sã ĩgʉ̃rẽ wajamorĩrẽ wajaridorekumi. 24 Ĩgʉ̃sã ĩgʉ̃rẽ wajamorĩrẽ ãmunʉgãripoe gajerã ĩgʉ̃yarã sugʉ wáro wajamogʉ̃rẽ ĩgʉ̃ pʉro ãĩakuma. 25 Ĩgʉ̃ wajamorĩrẽ wajarimasĩbirimakʉ̃ ĩãgʉ̃, ĩgʉ̃ opʉ ĩgʉ̃yarãrẽ: “Ĩgʉ̃rẽ, ĩgʉ̃ marãpore, ĩgʉ̃ pũrãrẽ ĩgʉ̃ opari ããrĩpereri merã gajerãguere duarã waaka!” ãrĩkumi. “Irasirigʉ ĩgʉ̃sãrẽ duari waja merã ĩgʉ̃ yʉre wajamorĩrẽ wajarigʉkumi”, ãrĩkumi.
26 ’Irasũ ãrĩmakʉ̃ pégʉ, wáro wajamogʉ̃ gapʉ ñadʉkʉpuri merã ejamejã, ĩgʉ̃ opʉre bʉro sẽrẽkumi: “Yʉ opʉ, gʉare gajerãguere duabirikõãka! Yúka dapa! Bopoñaka yʉre! Mʉrẽ yʉ wajamorĩ ããrĩpererire wajaripeokõãgʉkoa”, ãrĩkumi.
27 ’Irasũ ãrĩmakʉ̃ pégʉ, ĩgʉ̃rẽ bopoñarĩ merã ĩã, ĩgʉ̃rẽ wiukumi. “Ĩgʉ̃ wajamodea pereakõãa”, ãrĩ, irire kãtipeokõãkumi. 28 Ĩgʉ̃ irasiriadero pʉrʉ, wáro wajamodi waa, gajigʉ ĩgʉ̃ merãmʉ ĩgʉ̃ opʉre moãboerimasʉ̃rẽ bokajakumi. Ĩgʉ̃ merãmʉ gapʉ ĩgʉ̃rẽ mérõgã wajamokumi. Ĩgʉ̃rẽ bokajagʉ, mata ĩgʉ̃ya wʉ̃́nugũrẽ bʉro ñeã: “Murĩgora, yʉre mʉ wajamorĩrẽ wajaripurumuka!” ãrĩkumi.
29 ’Ĩgʉ̃ irasũ ãrĩmakʉ̃, ĩgʉ̃ merãmʉ gapʉ ñadʉkʉpuri merã ejamejã, ĩgʉ̃rẽ bʉro sẽrẽkumi: “Yúka dapa! Bopoñaka yʉre! Mʉrẽ yʉ wajamorĩ ããrĩpererire wajaripeokõãgʉkoa”, ãrĩkumi. 30 Ĩgʉ̃ bʉro sẽrẽmakʉ̃ pékeregʉ, ĩgʉ̃rẽ yʉjʉbirikumi. Irasirigʉ ĩgʉ̃rẽ peresugue iridorekumi. “Yʉre ĩgʉ̃ wajamorĩrẽ wajaripeomakʉ̃gue wiuka!” ãrĩkumi.
31 ’Wáro wajamodi ĩgʉ̃rẽ mérõgã wajamogʉ̃rẽ irasirimakʉ̃ ĩãrã, gajerã moãboerimasã bʉro bʉjawereri merã ĩgʉ̃ iriadea ããrĩpererire ĩgʉ̃sã opʉre wererã waakuma. 32 Irire pégʉ, ĩgʉ̃sã opʉ wáro wajamodire siiu, ãsũ ãrĩkumi: “Mʉ ñetaria. Mʉ yʉre bʉro sẽrẽmakʉ̃, mʉ yʉre wajamodeare kãtipeokõãbʉ. 33 Yʉ irasirikerepʉrʉ, mʉ gapʉ mʉ merãmʉrẽ ĩgʉ̃ mʉrẽ mérõgã wajamodeare kãtibirayuro. Mʉ yʉre wajamodeare yʉ kãtiderosũta ĩgʉ̃ mʉrẽ wajamodeadere mʉ kãtimakʉ̃ õãtariboakuyo. ¿Nasirigʉ ĩgʉ̃rẽ bopoñabirari mʉ?” ãrĩkumi.
34 ’Irasũ ãrĩ odo, ĩgʉ̃ merã bʉro guagʉ, ĩgʉ̃rẽ peresu irikumi bʉro wajamoãdoregʉ. Ĩgʉ̃ wajamorĩrẽ wajaripeobi neõ wiribirikumi, ãrĩ weremi Jesús.
35 Pʉrʉ ãsũ ãrĩnemomi:
—Yʉpʉ ʉ̃mʉgasigue ããrĩgʉ̃́ mʉsãrẽ irasũta wajamoãgʉkumi, mʉsãyarã ĩgʉ̃sã mʉsãrẽ ñerõ irideare mʉsã õãrõ merã kãtibirimakʉ̃, ãrĩmi.